Kristus nomira par manu vājumu, un manā vājumā Viņš tiek pagodināts.
Kristus nomira par manu vājumu, un manā vājumā Viņš tiek pagodināts.
Kad es biju jauns, es apbrīnoju gudrus cilvēkus. Tagad, kad esmu kļuvis vecs, es apbrīnoju laipnus cilvēkus.
Kad es biju jauns, es apbrīnoju gudrus cilvēkus. Tagad, kad esmu kļuvis vecs, es apbrīnoju laipnus cilvēkus.
Vairums cilvēku neklausās ar vēlmi saprast; viņi klausās ar vēlmi atbildēt.
Vairums cilvēku neklausās ar vēlmi saprast; viņi klausās ar vēlmi atbildēt.
Ja mūsu liecības centrā būs mūsu izmainītā dzīve, varam būt droši, ka pievilsimies gan mēs paši, gan mūsu klausītāji.
Ja mūsu liecības centrā būs mūsu izmainītā dzīve, varam būt droši, ka pievilsimies gan mēs paši, gan mūsu klausītāji.
Ja vēlies sasmīdināt Dievu, pastāsti Viņam savus plānus.
Ja vēlies sasmīdināt Dievu, pastāsti Viņam savus plānus.
Ja lūgsi Dievam pārcelt kalnu, iespējams Viņš iedos tev lāpstu.
Ja lūgsi Dievam pārcelt kalnu, iespējams Viņš iedos tev lāpstu.
Māte Terēze alla˛ sacīja: Kalkutas ir visur, ja vien mums ir redzīgas acis tās pamanīt. Atrodi savu Kalkutu!
Māte Terēze alla˛ sacīja: Kalkutas ir visur, ja vien mums ir redzīgas acis tās pamanīt. Atrodi savu Kalkutu!
Dievs mūs nesvētī tāpēc vien, lai darītu mūs laimīgus. Viņš mūs svētī, lai mēs būtu par svētību citiem.
Dievs mūs nesvētī tāpēc vien, lai darītu mūs laimīgus. Viņš mūs svētī, lai mēs būtu par svētību citiem.
Kristiešus ļoti sadusmo citi kristieši, kas grēko citādāk nekā viņi.
Kristiešus ļoti sadusmo citi kristieši, kas grēko citādāk nekā viņi.
Es aicinātu draugus vakariņās, pat ja paklājs būtu notraipīts un dīvāns noplucis. Es sēdētu zālienā un neuztrauktos par zāles traipiem. Es nepirktu mantas tikai tāpēc, ka tās ir praktiskas, pret traipiem drošas vai ar beztermiņa garantiju. Es mazāk raudātu un smietos, skatoties televizoru, un vairāk raudātu un smietos, vērojot dzīvi. Ja bērns mani strauji noskūpstītu, es nekad neteiktu: “Pagaidi, vēlāk! Tagad ej nomazgā rokas, lai vari nākt vakariņās.” Es bie˛āk teiktu vārdus “es mīlu tevi” un “piedod man”. Bet, ja man tiešām būtu otra iespēja dzīvot, es tvertu ik mirkli, apskatītu to un tiešām ieraudzītu, izdzīvotu to un vairs nepalaistu garām.
Es aicinātu draugus vakariņās, pat ja paklājs būtu notraipīts un dīvāns noplucis. Es sēdētu zālienā un neuztrauktos par zāles traipiem. Es nepirktu mantas tikai tāpēc, ka tās ir praktiskas, pret traipiem drošas vai ar beztermiņa garantiju. Es mazāk raudātu un smietos, skatoties televizoru, un vairāk raudātu un smietos, vērojot dzīvi. Ja bērns mani strauji noskūpstītu, es nekad neteiktu: “Pagaidi, vēlāk! Tagad ej nomazgā rokas, lai vari nākt vakariņās.” Es bie˛āk teiktu vārdus “es mīlu tevi” un “piedod man”. Bet, ja man tiešām būtu otra iespēja dzīvot, es tvertu ik mirkli, apskatītu to un tiešām ieraudzītu, izdzīvotu to un vairs nepalaistu garām.