Dievs cilvēkus izvēlas Viņa darbam nevis tāpēc, ka viņi ir pietiekami lieli, stipri, gudri, bet gan tāpēc, ka Viņš zina, kuri paliks fokusēti uz to patiesību, ka vienīgi Viņš var izdarīt to darbu.

Bez evaņģēlija mēs ienīstam sevi, nevis mūsu grēku. Bez evaņģēlija mēs esam motivēti mainīties caur dažādām briesmīgām bailēm un lepnuma un tas līdz galam nemaina mūsu sirdis; tas tikai attur mūsu sirdis no evaņģēlija.

Jēzus teica:” Ejiet un dariet par mācekļiem”, bet bieži mēs vienkārši sēžam un rodam attaisnojumus.

Kļūstot pārņemts ar to, ko citi cilvēki domā ir ātrākais veids kā izmirst, ko Dievs domā.

Kad mēs no sirds mīlam, tad mīlestība liek darīt lietas, kuras mēs citkārt nedarītu.

Bieži vien Dievs dos vairāk kā vari panest, lai vari iemācīties paļauties uz Viņu nevis uz sevi.

Ikviens domā, ka piedošana ir brīnišķīga ideja līdz brīdim, kad pašam ir kaut kas jāpiedod.

Nav lielākas briesmas kā mūžība nošķirtībā no Dieva.

Izvēlies laipnību kontroles vietā un lūko, kā aug Tavas attiecības.

Patiesa salauztība Dieva priekšā nav vienreizējs pasākums, bet gan lēmums, kuru pieņem katru dienu.