Pateicība ir drošākais līdzeklis, lai padziļinātu savu izpratni par to,
ka esi nevis nejaušība, bet gan dievišķa izvēle.


Dārgais Kungs, apsauc vētru vai pacel mani tai pāri, jo ir par vēlu mācīties peldēt.


Kristieša izaugsmes fāzes: jauns kristietis “nezina nevienu atbildi”;
nenobriedis kristietis “zina visas atbildes”;
nobriedis kristietis “apzinās savu atbilžu ierobežotību”.


Mēs ieraugām Kristus gaišo personību, kurš bija nomiris un aprakts nežēlīgās dzīves cīņās. Baznīca viņu ir padarījusi par tumšu, askētisku cietēju. Varbūt tāpēc, ka mūsu dzīvē ciešanu ir vairāk nekā prieku. Patiesībā Kristus atsacīšanās bija gaiša un laipna. Tā nāca no pārbagātas dvēseles, tā bija laime priekš viņa un citiem. Šī bagātā sirds mūs pamudina atsacīties, palīdzet, dāvināt!


Mīlestība nav kā akmens, ko var kaut kur novietot un atstāt. Drīzāk tā ir kā maize, kas jāgatavo un jāveido – atkal un atkal no jauna.


Es uz laiku novērsos no draudzes, jo piedzīvoju tur tik maz žēlastības.
Es atgriezos, jo neatradu žēlastību nekur citur.


Dievs radīja pasauli no nekā. Kamēr vien mēs esam nekas,
Dievs arī no mums var kaut ko radīt.


Katrs cenšas sasniegt ko lielu, neapjaušot, ka dzīve sastāv no mazām lietām.


Kāp kalnā, lai tu varētu redzēt pasauli, nevis lai pasaule varētu redzēt tevi.


Es pieskaros nākotnei. Es mācu.