Būt tirgus laukumā jeb kristietis sociālajos tīklos

Ko gan šajā pandēmijas un ierobežojumu laikā mēs varam mācīties no Bībeles un pirmajiem kristiešiem? Viņiem bija citādas grūtības, bet ne tādi ierobežojumi kā mums. Un tomēr es ticu, ka, skatoties uz apustuļa Pāvila kalpošanu, mēs varam šo to paņemt arī sev 2021. gadā.

Viena no manām mīļākajām vietām Bībelē ir Pāvila laiks Atēnās, tā ir aprakstīta Apustuļu darbu 17. nodaļā, kur 16. līdz 18. pantā spilgti ir parādīta Pāvila kalpošanas stratēģija. Tā sastāv no divām būtiskām daļām, proti, būšana sinagogā, kur Pāvils runāja ar jūdiem un jūdaismu praktizējošiem ticīgiem pagāniem, bet otrs virziens ir būšana tirgus laukumā, kur Pāvils sarunājās ar katru, kas bija tuvumā.

Šajā tekstā es saskatu ko nozīmīgu, kas mums ir nopietni jāņem vērā ― baznīcās šobrīd varam pulcēties vien neliela daļa, tirgus laukumi un lielveikali arī ir slēgti, bet es teiktu, ka šodienas tirgus laukums ― vieta, kur cilvēki satiekas, pērk un pārdod, izklaidējas un diskutē ― ir dažādas interneta platformas. Tas liek uzdot būtisku jautājumu ― kāda ir mana klātbūtne tirgus laukumā jeb internetā. Kā es sludinu par Jēzu vietā, kur citi uzturas.

Tu vari domāt: “Es jau nesludinu!”, bet ar savu klātbūtni Tu to dari. Tava Facebook, Instagram, YouTube, TikTok, Snapchat, LinkdIn u.c. platformu draugu, paziņu un svešinieku auditorija Tevi vēro. Ja viņi zina, ka esi ticīgs, tad jautājums ir, kādu Kristus sekotāju viņi tur redz? Ja viņi nezina, ka esi kristietis, tad labs ir jautājums ― kāda ir mana ticība, ja mani līdzcilvēki to nevar ieraudzīt?

Mēs varam lasīt, ka Pāvilu Atēnās pārņēma dusmas par to, ko viņš redzēja. Par elkiem un bezdievību, kas bija Atēnās. Esot sociālos tīklos, mani šad un tad pārņem ja ne dusmas, tad drīzāk skumjas par to, kāda ir mūsu sabiedrība. Šī sajūta mani neatstāj arī skatoties uz to, kādi mēs esam kā kristieši. Kanādiešu mācītājs Kerijs Ņūhūfs (Carey Niewhouf) savā blogā raksta, ka viens no iemesliem, kāpēc Dievu neiepazinuši cilvēki nevēlas nākt uz draudzi ir tas, ka viņi redz kristiešu komunikāciju sociālajos tīklos ― to, ka kristieši ir neiecietīgi un ļauni komunikācijā savā starpā un, vēl vairāk, mēģinot dažādām cilvēku grupām norādīt to, cik viņi ir grēcīgi un Dievam nepatīkami.

Es šaubos, ka Jēzus tā komunicētu, un arī Pāvils, lai arī ļoti tieši un nepārprotami sludināja par Kristu un Augšāmcelšanos, tomēr to darīja cieņpilni un novērtējot atēniešu kultūru. Mūsdienu tirgus laukumos pietiek politisko un medicīnisko procesu skaidrotāji, bet vai tur ir pietiekami daudzi, kas ar mīlestību un patiesām rūpēm norāda uz Glābēju? Tas man liek uzdot jautājumu sev par to, cik aktīvi, mērķtiecīgi un kādā veidā es atrodos 21. gadsimta tirgus laukumā.