Sausas akas sūta mūs pie avota.

Slīcējam nav jākaunas, nedz arī jālepojas par to, ka viņš peld glābties uz klinti, tāpat arī satriektai dvēselei – kad tā steidz uz krastu pie Kristus.

Kristus krusts ir jaukākā nasta, kādu es jebkad esmu nesis; tā ir gluži tāda pat nasta kā putnam spārni vai kā kuģim buras, tā nes mūs uz priekšu, uz mājām.

Tikai tad, kad atrodos ciešanu pagrabā, es meklēju Kunga vislabākos vīnus.

Jēzus Kristus vakar ienāca manā cietuma kamerā,un katrs akmens spīdēja kā dimants.

Pazemība ir dīvaina puķe. Vislabāk tā aug ziemā un ciešanu vētrās.