Visa harmonija, kuru Dievs bija radījis mūsos un mūsu pārējās attiecībās, nonāca disonansē, kad Dieva cilvēciskā radība attiecās no saviem pienākumiem un noraidīja Dieva piedāvāto dzīves plānu. Kādu laiku disonanse var šķist gluži pievilcīga kā cilvēka neatkarības un individuālisma izaicinoša realizēšana. Taču beigu beigās disonanse izraisa izmisumu vienā un/vai otrā kapa pusē un pārliecina, ka mēs nedzīvojam šo dzīvi tā, … Read More

Bauslības sabiedriskā funkcija nereti tiek pārprasta, to uzskatot par līdzekli, ar kura palīdzību var atjaunot radības attiecības ar Radītāju. Apgalvojums, ka mēs varam izpelnīties Dieva labvēlību, darot labu citiem, ir pamatā meliem, kuri ir tik izplatīti viltus reliģiozitātē. Dievs ir radījis savu kārtību; pati šī kārtība ir radība. Attiecībā uz grēkā kritušo cilvēku šī kārtība, kodificēta kā bauslība, funkcionē kā … Read More

Dievs mūs radīja ar acīm, kas pievērstas Viņam, un rokām, kas izstieptas pretim Viņa radībai. Cilvēka dzīvē viss ir savstarpējā saistībā. Novēršot acis no Dieva un uzlūkojot pašiem sevi, mūsu apziņa tiek vērsta uz sevi, nevis uz Dievu, un rokas vairs netiek sniegtas savam tuvākajam, bet gan apskauj un silda mūsu ķermeni. Novēršoties no Dieva un uzlūkojot sevi, Ādams un … Read More