Vai neesi ļāvies vienaldzības smagumam? Vai tavas lūpas, tava sirds nav sastingušas nebeidzamajos “kāpēc gan”, “mēs tur neko neizmainīsim”, “lai viss rit savu gaitu”? Varbūt tu grimsti bezcerībā tāpat kā Elijs, šis seno laiku ticīgais, kurš, būdams pārliecināts, ka neko vairs nespēj darīt savas tautas labā, apgūlās zem koka, lai aizmigtu un visu aizmirstu?

Augšām celtā Jēzus pārsteidzošā klātbūtne rada cilvēkā gaismas pavardu. Uguns turpina degt, pat ja visu apņem tumsa, tā kvēlo kā ogle zem pelniem. Reizēm tu sev saki: uguns manī izdzisīs. Bet ne jau tu to iededzi. Ne jau tava ticība rada Dievu, tāpat arī tavas šaubas neliks Dievam pazust nebūtībā.

Augšām celtā Jēzus pārsteidzošā klātbūtne rada cilvēkā gaismas pavardu. Uguns turpina degt, pat ja visu apņem tumsa, tā kvēlo kā ogle zem pelniem. Reizēm tu sev saki: uguns manī izdzisīs. Bet ne jau tu to iededzi. Ne jau tava ticība rada Dievu, tāpat arī tavas šaubas neliks Dievam pazust nebūtībā.

Cilvēki dažkārt ir bargi. Bet Dievs, – Viņš nāk mūs ietērpt līdzcietībā. Nekad, ne brīdi Dievs nekļūst par cilvēka apziņas mocītāju. Viņš auž mūsu dzīvi kā skaistu tērpu ar Savas piedošanas diegiem. Dievs paslēpj mūsu pagātni Kristus sirdī, un arī par mūsu nākotni Viņš parūpēsies. Pārliecība par piedošanu ir vispārsteidzo–šākā, visneticamākā, viscēlākā no Evaņģēlija realitātēm. Tā dāvā brīvību, kas nav … Read More