5.08.2002

AldisUdris

Iedomāsimies jaunu kuģa kapteini, kurš ar izcilību ir nokārtojis visus eksāmenus, bet kurš vēl nav bijis jūrā. Iedomāsimies viņu vētras laikā. Viņš zina visu, kas viņam jādara, bet viņš vēl nepazīst to sajūtu, kāda ir, kad izbailes satver jūrnieku aiz rokas un kad zvaigznes ir izdzisušas nakts tumsā. Viņš vēl nav iepazinis to nespēcības sajūtu, kad kuģa stūre, kuru viņš tur savās rokās, kļūst par rotaļlietu viļņu rokās. Viņš vēl nav piedzīvojis to, kā asinis steidzas uz kapteiņa smadzenēm, kad jāpieņem kritiski lēmumi. Citiem vārdiem sakoviņam vēl nav ne sajēgas par to, kas notiek ar lietu zinātāju, kad tam ir jāpielieto savas zināšanas.