8.03.2011

AldisUdris

Visa harmonija, kuru Dievs bija radījis mūsos un mūsu pārējās attiecībās, nonāca disonansē, kad Dieva cilvēciskā radība attiecās no saviem pienākumiem un noraidīja Dieva piedāvāto dzīves plānu. Kādu laiku disonanse var šķist gluži pievilcīga kā cilvēka neatkarības un individuālisma izaicinoša realizēšana. Taču beigu beigās disonanse izraisa izmisumu vienā un/vai otrā kapa pusē un pārliecina, ka mēs nedzīvojam šo dzīvi tā, kā vajadzētu.