Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu mēs tikām izrauti no nāves un atdoti dzīvībai, un pats veids, kādā tikām glābti ir vislielākās apbrīnas cienīgs!
Lai arī Dieva veidā būdams, Viņš neuzskatīja par ieguvumu līdzināties Dievam, bet gan atteicās no visa, pieņemdams kalpa veidu.
Kristus uzņēmās mūsu vājumu, Viņš nesa mūsu ciešanas un tika mocīts mūsu dēļ, lai caur savām brūcēm mūs glābtu.
Viņš mūs izpirka no lāsta, pats kļūdams par lāstu mūsu dēļ, cieta visapkaunojošāko nāvi, lai mūs ievestu godības dzīvē.
Un vēl nebija diezgan, ka Kristus atdeva dzīvību par tiem, kas gāja nāvē! Viņš tos ietērpa dievišķā godībā un sagatavoja tiem mūžīgu atpūtu un laimi, kas pārsniedz jebkādu cilvēcisko izdomu!
Ko mēs dāvāsim Tam Kungam par visu, ko Viņš mums devis?
Savā labestībā Dievs neprasa neko.
Viņam pietiek vien ar mīlestību.
