Es savulaik biju kristietis-fundamentālists. Tas ilga vienu vasaru. Es atrados pazīstamajā fāzē, kurā cilvēks cenšas sevi disciplinēt, lai “uzvestos” tā, it kā viņš mīlētu gaismu, un lai “neuzvestos” tā, it kā mīlētu tumsu. Mani ļoti mēdza aizkaitināt sludinātāji, kas pārāk daudz runāja par žēlastību, jo viņi mani kārdināja būt nedisciplinētam. Es toreiz domāju, ka galvenais, kas cilvēkiem bija vajadzīgs, ir spēriens pa dibenu, un ja man neizdevās būt dievbijīgam, tad tas bija tāpēc, ka apkārtējie cilvēki necentās pietiekami stipri.
DIEVKALPOJUMU LAIKI:
svētdienās 9:30 un 11:30