Dievs, Tu esi lēnprātīgs un dusmās pacietīgs. Manas dusmas turpretī bieži izvirst līdzko sastopos ar vismazāko provokāciju – es uzreiz ļauju vaļu savai asajai mēlei vai atriebībai. Dažkārt manas dusmas rada rētas, kuras nekad nepazudīs no man tuvo cilvēku dvēselēm. Bet, kad es pagriežu savas dusmas pret sevi, tad es pats jūtos ļoti nospiests un grūtsirdīgs. Man vajadzīgs Tavs Gars, lai es šīs dusmas spētu kontrolēt. Pasargi mani no manis paša.
Kad manas dusmas karsti deg vai kad tās jau eksplodē visiem redzot, dod man lūdzu apskaidrību tad saprast, kas īstenībā notiek. Ja es vienkārši vēdinu sevi no savas neapmierinātības vai nedrošības, tad palīdzi man pievērsties šo nepilnību īstajiem cēloņiem. Palīdzi man izveidot ieradumu, ka dusmām rodoties, es censtos apstāties un pajautāt Tavas domas.
Dod man, lūdzu, spēku, ko sniedz taisnīgas dusmas, un attīri mani no īgnuma, ko rada savtīgas dusmas vai dusmas pašam uz sevi. Es vēlos izpaust dusmas tādā veidā, lai apkārtējie tiktu motivēti lieliem sasniegumiem, nevis noniecināti un pazemoti, man pašam tādējādi ļaujot justies labāk.
Dievs, uz mani ir kliegts, es esmu ticis nepatiesi apvainots, esmu ticis nomelnots. Tas man ir licis justies mazāk līdzīgam Tev, un tas man ir laupījis drosmi. Es nevēlos šādi attiekties pret citiem cilvēkiem. Es gribu viņus iedrošināt un iedvesmot. Es vienmēr vēlos atcerēties, ka šie cilvēki nedzīvo, lai uzsūktu manas dusmas sevī, bet, ka es dzīvoju, lai uzsūktu viņu sāpes un lai palīdzētu viņiem būt stipriem.
