Tā vien šķiet, ka miesai ir vajadzīgs ļoti maz, lai tā būtu dzīva un aktīva – mazliet uzslavas, mazliet nosodīšanas. Miesīgas domas vienmēr ir vērstas uz sevi. Un, ja miesa var sevi uzturēt pie dzīvības, tā zina, ka pienāks laiks, kad tā varēs kārtīgi pieēsties. (..) Jēzus dzīvoja ķermenī un to visu pārvarēja. Atšķirti no Viņa mēs nespējam darīt nekā. Kad mēs raudam par savu stāvokli, mēs raudam tāpēc, ka atklājam, cik miesa ir vāja, un tas mūs nospiež. Bet Jēzu tas nenospieda, tāpēc ka Viņš visu laiku bija vienots ar Tēvu, apzinoties, ka bez Dieva Viņš neko nespēj.
DIEVKALPOJUMU LAIKI:
svētdienās 9:30 un 11:30