Sekošana Kristum nozīmē pastāvīgu un neatlaidīgu virzīšanos Kristum tuvāk. Bet cik gan daudz kristiešu pašapmierināti domā, ka ir jau Kristum pietiekami tuvu un tādēļ vienkārši “ieiet orbītā ap Kristu”? Kā zināms, šāds stāvoklis ir īpaši komfortabls tad, ja pamanām, ka citi kristieši orbitē lielākā attālumā no Kristus nekā mēs…
Pārāk bieži mēs kristietību uztveram kā kosmosu, kuru ieskauj kāds tradīciju, likumu un doktrīnas žogs. Tik ilgi, kāmēr paliekam šī kosmosa robežās un nerāpjamies pāri sienām, kas definē kristietību, mēs uzskatām, ka esam labi kristieši. Taču Kristus mūs aicina uz daudz ko vairāk kā tikai kosmosa telpas aizpildīšanu. Patiesa kristietība nozīmē bezkompromisa tiekšanos uz kristietības centru – Kristu, un nevis rikošetēšanu pret kristietības ārējām robežām.
