Bija tumšs, vējains, lietains. Nepatīkami. Bet pēkšņi – it kā debesis būtu atvērušās. Man šķita, ka dzirdu ārkārtīgi spēcīgu, varenu un brīnišķīgu mūziku. Parādījās neiedomājami skaista gaisma. Šķita, ka varu ielūkoties pašās debesīs. Un pēkšņi es ieraudzīju vai, iespējams, sajutu tik lielu skaidrību un pārliecību, ka Kungs tiešām ir līdzās, un tas bija viss, par ko domāju. Šī piedzīvojuma sekas izjutu vēl ilgi: es vēl joprojām tiku ierauts strīdos par Dieva eksistenci, tomēr tagad tie man šķita tikai akadēmiska rakstura, ar mazu eksistenciālu nozīmi.
DIEVKALPOJUMU LAIKI:
svētdienās 9:30 un 11:30