Izskaidrojot savu nevēlēšanos pievērsties kristietībai, daudzi aizbildinās ar to, ka Baznīca gan senatnē, gan šodien ap sevi pulcina vislielākos liekuļus. Ļaudis runā par senajām pārestībām, pastrādātām Jēzus Kristus vārdā, tādām kā inkvizīcija, raganu prāvas un citas ļaundarības. (..)
Savukārt mūsdienās sastopams pietiekams skaits mācītāju un draudžu darbinieku, kas vainojami alkoholismā, laulības pārkāpšanā vai kādā citā darbībā, kas nesaskan ar viņu paustajiem uzskatiem. Šāda uzvedība daudziem liek teikt: “Ja šāda ir kristietība, tad man ar to nav nekā kopīga.”
Jāatzīst, ka Baznīcā vienmēr ir gadījušies kādi liekuļi un arī mūsdienās tā no liekuļiem nav pasargāta. Liekulis ir kā aktieris, kas slēpj savu īsto dabu. Viņš runā vienu, bet dara ko citu.
Tomēr tas, ka Baznīcā gadās liekuļi, nenozīmē, ka tādi ir visi kristieši. Katram liekulības gadījumam Baznīcā var pretstatīt kādu cilvēku, kas dzīvo pilnīgā saskaņā ar Jēzus Kristus mācību.
Nedrīkst sajaukt liekulību ar grēku. Visi kristieši ir grēcinieki, bet ne visi ir liekuļi. Pastāv nepareizs uzskats, ka kristietis ir cilvēks, kas apgalvo, ka viņš nav grēcīgs, bet īstenībā saukt sevi par kristieti nozīmē atzīties savos grēkos. (1. Jāņa v. 1:5-2:2) (..)
Kristiešu darbošanās pagātnē un mūsdienās nenosaka kristietības patiesīgumu. Kristietība pastāv Jēzus Kristus personā, bet Kristus nebija liekulis. Viņš dzīvoja saskaņā ar savu mācību, un Viņa dzīves pēdējie trīs gadi bija izaicinājums sekotājiem atrast Viņā kaut vienu neīstuma pazīmi.
Mācekļi tās nesaskatīja, jo tādu nebija. Tā kā Jēzus ir kristietības pamats, nav pareizi mēģināt nosodīt kristīgo ticību, norādot uz ļaundarībām, kas izdarītas kristietības vārdā.
Neticīgais nedrīkst aizbildināties ar to, ka eksistē cilvēki, kas izliekas citādi, nekā ir īstenībā. Bet liekulīgi kristieši nevar aizbildināties ar savām cilvēcīgajām nepilnībām, jo liekulība atstāj ārkārtīgi postošu iespaidu uz apkārtējiem.
Šīs problēmas izskaidrošanai var lietot šādu ilustrāciju. Pieņemsim, ka lielas automobiļu kompānijas prezidents plaši reklamē kādu savas firmas mašīnu kā pašu labāko valstī.
Viņa apgalvojumi liekas pamatoti, jo tos apstiprina gan speciālisti, gan autosportam veltītā prese. Bet tad jūs ieraugāt šo cilvēku konkurējošas firmas ražotajā mašīnā! (Varbūt viņam iepatikusies krāsa…)
Jūs sakāt – kāds liekulis! Ja viņš ticētu tam, ko pats stāsta par savu mašīnu, viņš ar to arī brauktu! Iespējams, ka jums ir taisnība, tomēr tas, ka viņš ir liekulis, neapgāž apgalvojumu, ka viņa ražotā mašīna varbūt ir pati labākā valstī.
Tas pats attiecas arī uz kristietību. Ja cilvēki apgalvo, ka tā ir patiesa, bet viņu dzīves nesaskan ar tās mācību, tas nebūt nenoārda visu kristietību.
