Katru dienu notiek tik daudz briesmīga, ka mēs sākam šaubīties, vai sīkajām lietām, ko darām, vispār ir kāda jēga. Kad cilvēki cieš badu tikai dažu tūkstošu kilometru attālumā, kad netālu aiz mūsu robežām plosās kari, kad neskaitāmiem cilvēkiem mūsu pilsētā nav pajumtes, mūsu pašu rosība šķiet bezjēdzīga. Šādas domas var paralizēt un radīt depresiju.Vārds “aicinājums” iegūst būtisku nozīmi. Mēs neesam aicināti glābt pasauli, atrisināt visas problēmas un palīdzēt visiem cilvēkiem. Katram no mums ir savs neatkārtojams aicinājums ģimenē, darbā, sabiedrībā. Mums neatlaidīgi jālūdz Dievs, lai viņš palīdz mums skaidri saredzēt savu aicinājumu un dod spēku ar uzticēšanos tam sekot. Tad atklāsim, ka uzticība mazās lietās ir visdziedinošākā atbilde mūsu laikmeta postam.
DIEVKALPOJUMU LAIKI:
svētdienās 9:30 un 11:30