20.10.2010

AldisUdris

Bauslības sabiedriskā funkcija nereti tiek pārprasta, to uzskatot par līdzekli, ar kura palīdzību var atjaunot radības attiecības ar Radītāju. Apgalvojums, ka mēs varam izpelnīties Dieva labvēlību, darot labu citiem, ir pamatā meliem, kuri ir tik izplatīti viltus reliģiozitātē. Dievs ir radījis savu kārtību; pati šī kārtība ir radība. Attiecībā uz grēkā kritušo cilvēku šī kārtība, kodificēta kā bauslība, funkcionē kā piespiešanas un novērtēšanas sistēma. Tā nevar motivēt īstu kalpošanu Dievam un, bez šaubām, nespēj sniegt un uzturēt patieso dzīvību Viņā, jo šo funkciju Radītājs ir paturējis vienīgi pats sev. Ja ticam, ka bauslība spēj dot dzīvību tam, kas tai pakļaujas, tad esam to nepareizi uztvēruši un no bauslības izveidojuši elku. Pat ja to perfekti ievērotu, mēs baudītu labu dzīvi vienīgi pēc mūsu Dieva žēlīgās gribas.