20.02.2017

AldisUdris

Mūsu personiskā vientulības, depresijas un baiļu pieredze var kļūt par dāvanu citiem, īpaši tad, ja esam labi aprūpēti. Tik ilgi, kamēr mūsu brūces ir vaļējas un asiņo, mēs citus aizbiedējam, bet, līdzko kāds ir mūsu brūces rūpīgi apstrādājis, tās vairs nebiedē ne mūs pašus, ne citus. Kad piedzīvojam cilvēka dziedinošo klātbūtni, varam atklāt paši savu dāvanu dziedināt. Tad brūces ļaus dziļāk just līdzi ievainotajiem brāļiem un māsām.