Reiz bija rudens. Slapjš, auksts un nemīlīgs.
“Kāpēc Tu radīji šādu laiku?” cilvēks bieži jautāja Dievam.
“Tāpēc, lai jūs ievērotu šī laika skaistumu,” Dievs atbildēja.
“Kas tur skaists, ja visu dienu līst lietus?” cilvēks īgni vaicāja.
“Es gribu, lai jūs šajā laikā domātu par to, kas jums liktu aizmirst,
ka ir slapjš un auksts,” Dievs atbildēja.
