Ak, Dievs, piedod mūsu lūgšanu nabadzību, sīkumainību un bērnišķīgo nesaprašanu! Klausies vairāk uz mūsu dvēseles ilgām un nopūtām nekā uz tiem vārdiem, ko mēs izrunājam. Tik bieži mēs lūdzam to, ko neievērodami jau esam saņēmuši; tik bieži lūdzam to, ko nekad nevaram saņemt; tik bieži to, kas mums jāiegūst pašiem. Bet bieži vien mēs arī veltīgi pūlamies iegūt pašu spēkiem to, ko varam iegūt tikai ar lūgšanu.
Bieži mēs esam lūguši, lai nāktu Tava valstība, bet, kad tā ir taisījusies nākt mūsos, mēs esam aizsprostojuši tai ceļu. Mēs esam vēlējušies to redzēt tikai ārpus mums, citos cilvēkos, bet ne mūsu pašu sirdīs. Mēs jūtam, ka mēs paši stāvam ceļā starp Tevi un savām vajadzībām. To zinot, mums trūkst uzticības mūsu pašu spēkiem, drosmei un paļāvībai.
Palīdzi, ak, Dievs, mums vispirms iemīlēt Tavu gribu un dzīties pēc Tavas valstības! Izkliedē mūsu bailes, mazdūšību un nespēku, lai mēs paši nebūtu Tavi pretinieki. Āmen.
