16.01.2009

AldisUdris

Cilvēki dzīvo laikā, bet [Dievs] viņus ir radījis mūžībai. Tāpēc Dievs vēlas, lai viņi rūpējas galvenokārt par divām lietām: par pašu Mūžību un to mirkli laikā, kuru tie sauc par Tagadni. Jo Tagadne ir tā vieta, kur laiks saskaras ar Mūžību. Tikai un vienīgi Tagadnes mirklī cilvēks piedzīvo kaut ko līdzīgu tam, ko [Dievs] redz visā, kas ir. Tikai tagadnē viņiem dota brīvība un īstenība. Tāpēc [Dievs] vēlas, lai cilvēks nodarbojas ar Mūžību (kas nozīmē pievēršanos Viņam) vai ar Tagadni, lai Viņi domā par mūžīgām saitēm ar Viņu pašu (vai atšķirtību no Viņa) vai arī uzklausa acumirkļa sirdsapziņas balsi, kas liek nest šībrīža krustu, saņemt šībrīža svētību, pateikties par šībrīža laimi.