Daudzu cilvēku izpratnē jēdziens “draudze” tiek reducēts uz dievkalpojuma apmeklēšanu svētdienas rītā. Bet tā taču nav draudze! Šī svētdienas rīta stunda galvenokārt ir tikai kopīgs pielūgsmes brīdis. Kaut arī pielūgsme ir ļoti nozīmīga draudzes garīgajai veselībai, tā tomēr ir un paliek tikai viena daļa no draudzes dzīves. Sēdēšanu solu rindās un raudzīšanos citu baznīcēnu pakaušos vienu stundu katru nedēļu diez vai var nosaukt par pilnvērtīgu un veselīgu
draudzes dzīvi.
Bībelē lietotā “ģimenes” metafora daudz labāk raksturo to, kādai būtu jāizskatās draudzei – cilvēku grupai, kas ir pietiekami maza, lai tās biedri varētu apsēsties nelielā aplī, skatīties viens otram sejā un dalīties priekā par savstarpējo vienotību un noderību. Draudze, kurā ir vairāk kā piecdesmit locekļu, ir pārāk liela, lai funkcionētu kā kopība, kā ģimene – ja vien tā nav organizēta “mazajās grupās”.
