Reiz kāds profesors runāja ar savu kaimiņu klaunu.
“Vienīgais, kas pasaulē ir vērošanas vērts, ir gudrība,”
teica profesors.
“Vienīgais, kas pasaulē ir vērošanas vērts, ir cirka zilonis,
kad viņam paslīd kāja,” iebilda klauns.
“Es nesaprotu,” sacīja profesors.
“Zilonis tad nedomā par to, cik viņš ir gudrs, bet par to,
kā būt,” atbildēja klauns.
