Pēteris veidoja attiecības ar Jēzu Kristu pilnīgā pārliecībā, ka spēj būt māceklis. Tādēļ viņš tik smagi pārdzīvoja to, ka bija Jēzu aizliedzis. Spēks, lojalitāte un uzticība – tās bija Pētera iecerētās māceklības labās īpašības. Pēteris maldīgi uzskatīja, ka šīs attiecības ir atkarīgas no viņa spējas saglabāt tās rakstura īpašības, kuru dēļ, viņaprāt, Kungs viņu augsti vērtēja. Daudziem no mums ir līdzīga problēma. Mēs ierobežojam Kungu savu izdomāto pieņēmumu rāmjos. Visa mūsu izpratne par viņu pamatojas bartera mīlestībā “dots pret dotu”. Viņš mūs mīlēs, ja būsim labi, tikumīgi un uzticīgi. Taču mēs esam visu apgriezuši ar kājām gaisā; mēs cenšamies dzīvot tā, lai Viņš mūs mīlētu, nevis dzīvojam tāpēc,
ka Viņš jau mūs mīl.
