Mūsu lūgšanas bieži līdzinās nedarbiem, ko veic pilsētas bērni, kad viņi pieklauvē pie kaimiņu durvīm un tad aizbēg; bieži vien mēs pieklauvējam pie debesu durvīm un uzreiz skrienam projām pasaulē. Tā vietā, lai sagaidītu, kad mums tiek atļauts ienākt, mēs uzvedamies tā, it kā baidītos no atbildētām lūgšanām.