Bieži vien gadās, ka atturība un askētisms pārvēršas par pašmērķi. Tieksme apslāpēt kaislības pati kļūst par kaislību.

Kas nes lukturi sev aiz muguras, tas rada ēnu sev priekšā.

Saknes pazemē neprasa atalgojumu par to, ka tās padara zarus auglīgus.

Prāts, kas balstās tikai uz loģiku, ir kā nazis, kas sastāv tikai no asmeņa. Tas liek asiņot rokai, kas to lieto.

Kas pārāk daudz domā par to, kā darīt labu, tam neatliek laika pašam būt labam.

Uz mana galda guļ vijoles stīga. Tā ir brīva. Es pagriežu vienu tās galu, un tā reaģē. Tā ir brīva. Taču tā nav brīva darīt to, kam vijoles stīga ir paredzēta – radīt mūziku. Tad nu es to paņemu, iestiprinu savā vijolē un cieši nostiepju. Tikai tagad tā ir brīva būt par vijoles stīgu.