Katrs gudrs amatnieks laiku pa laikam savus darbarīkus paņem prom no darba, lai tie varētu tikt notīrīti un uzasināti; tāpat arī visgudrais Dievs savus kalpus laiku pa laikam ieved tumsā, vientulībā un nepatikšanās, lai Viņš varētu tos uzasināt un sagatavot vēl grūtākam kalpošanas darbam.

Ja es dzirdētu, ka blakus istabā Kristus par mani aizlūdz, es nebaidītos ne no kādiem ienaidniekiem un ne no kādām grūtībām… Bet attālumam taču nav nozīmes! Viņš patiešām ik brīdi aizlūdz par mani Tēva priekšā.

Dievs vai nu tev iedos to, ko tu lūdz, vai arī kaut ko daudz, daudz labāku.