Katram ir jānes kāds krusts. Dažreiz mūsu krusts ir kāda pārejoša lieta, kura ātri beidzas un aizmirstas, dažreiz krusts tiek dots uz visu mūžu. Bet labā ziņa ir tā, ka neviens krusts nav mūžīgs.

Sekošanai Kristum nav nekā kopīga ar pašizveidotiem krustiem. Meklēt krustus tā iemesla dēļ, lai izskatītos par uzticamāku Kristus kalpu – tas nav nekāds tikums. Mums nepienākas nekādas uzslavas un nopelni par to, ka nesam krustus, kurus esam radījuši paši – ar savu nepaklausību un nomaldīšanos. Ja cilvēki mani noraida un nicina tāpēc, ka es esmu sociāls buldozers, tas nav nekāds … Read More

Senajiem grieķiem Olimpiskajās spēlēs bija kāda īpaša skriešanas disciplīna. Uzvarētājs nebija tas, kurš finišēja pirmais. Uzvarētājs bija tas skrējējs, kurš finišēja ar lāpu, kura joprojām dega… Arī es vēlos noskriet visu distanci ar savu lāpu joprojām aizdegtu priekš Viņa.

Sekošana Kristum nozīmē pastāvīgu un neatlaidīgu virzīšanos Kristum tuvāk. Bet cik gan daudz kristiešu pašapmierināti domā, ka ir jau Kristum pietiekami tuvu un tādēļ vienkārši “ieiet orbītā ap Kristu”? Kā zināms, šāds stāvoklis ir īpaši komfortabls tad, ja pamanām, ka citi kristieši orbitē lielākā attālumā no Kristus nekā mēs… Pārāk bieži mēs kristietību uztveram kā kosmosu, kuru ieskauj kāds tradīciju, … Read More

Ja kristietība ir blāva un garlaicīga, ja tā ir kā nasta un nevis kā svētība, tad mums visdrīzāk ir darīšana ar kādu projektu un nevis ar Personu – ar sistēmu, bet ne Glābēju, ar priekšrakstiem, nevis dzīvām attiecībām.