Vai tu domā, ka mīli savus bērnus labāk, nekā Viņš, kurš tos ir radījis? Vai tava mīlestība nav tāda, kāda tā ir, tādēļ, ka Viņš to ir ielicis tavā sirdī? Vai bieži vien neesi bijis ienaidā ar saviem bērniem? Varbūt kādreiz arī netaisnīgs pret viņiem? No kurienes tevī atgriezās lielā mīlestība, kas aizskaloja prom visas dusmas? Tu neradīji šo mīlestību. … Read More

Tā vietā, lai jautātu sev, vai tu tici, vai nē, pavaicā, vai tu šodien kaut ko esi izdarījis tāpēc, ka Viņš teica: “Dari!” – vai arī atturējies no kaut kā tāpēc, ka Viņš teica: “Nedari to!” Ir absurdi apgalvot, ka tu tici vai vēlies ticēt, ja tu nedari neko, ko Viņš tev saka.

Sāpes un grūtības nav nekas vairāk kā Dieva spārnu ēnas.

Neviens cilvēks nekad vēl nav sabrucis zem šodienas nastas. Tikai tad, kad šodienas nastai tiek pievienots rītdienas smagums, tā kļūst nepanesama. Mīļie, neapkrausim sevi ar šādiem smagumiem! Un, ja jūtamies pārlieku apkrauti, tad atcerēsimies vismaz šo: tā ir mūsu paša vaina, nevis Dieva. Viņš uzstāj, lai mēs atdotu nākotni Viņa rokās un rūpētos tikai par tagadni.

Esmu pamanījis, ka darot Dieva gribu, man neatliek laika apstrīdēt Viņa plānus.

Cilvēki runā par īpašu Dieva vadību. Es ticu Dieva vadībai, bet ne tās “īpašajam” raksturam. Es nedomāju, ka Dievs sešas dienas ļauj manas dzīves pavedienam ritēt savā vaļā un tad septītās dienas vakarā to atkal pēkšņi uz brīdi paņem Savās rokās.

Pasaule ir liela parādniece bēdām. Vairums Psalmu ir dzimuši tuksnesī. Vairums Pāvila vēstuļu tika uzrakstītas cietumā. Lielāko domātāju lielākās domas visas ir gājušas caur uguni. Lielie dzejnieki bēdās ir mācījušies to, ko dziesmā sludinājuši. Važās kaltais Džons Bunjans izdzīvoja alegoriju, kuru vēlāk pierakstīja, un mēs varam pateikties Bedfordas cietumam par “Svētceļnieka gājumu”. Smelies mierinājumu, bēdu piemeklētais kristieti! Kad Dievs gatavojas … Read More