Es aicinātu draugus vakariņās, pat ja paklājs būtu notraipīts un dīvāns noplucis. Es sēdētu zālienā un neuztrauktos par zāles traipiem. Es nepirktu mantas tikai tāpēc, ka tās ir praktiskas, pret traipiem drošas vai ar beztermiņa garantiju. Es mazāk raudātu un smietos, skatoties televizoru, un vairāk raudātu un smietos, vērojot dzīvi. Ja bērns mani strauji noskūpstītu, es nekad neteiktu: “Pagaidi, vēlāk! … Read More