Strādādami tikai materiālu labumu dēļ, mēs paši ceļam sev cietumu. Vientuļi mēs ieslēdzamies tajā ar savu mānīgo naudu, kas nespēj sniegt neko tādu, kā dēļ būtu vērts dzīvot.

Nepietiek ar labklājību un ērtībām, lai mēs justos piepildīti. Mums, kam ieaudzināta cieņa pret cilvēku, ļoti daudz nozīmē vienkāršas sastapšanās, kas reizēm pārvēršas brīnišķīgos svētkos.

Ja mūziķis aiz bezmiega rada skaistus darbus, tad tas ir skaists bezmiegs.

Tuksnesis nav tur, kur to domā esam. Sahāra ir dzīvāka par jebkuru metropoli, un vistrokšņainākā pilsēta kļūst tukša, ja dzīves galvenie poli ir atmagnetizēti.

Ja ceļotājs, kas rāpjas kalnā, vadoties pēc zvaigznes, pārāk nododas kāpšanas problēmām, tad viņš var aizmirst, kāda zvaigzne viņu vada. Rīkojoties tikai rīkošanās dēļ, viņš nenonāks nekur. Pārlieku raizējoties par vietu izīrēšanu baznīcā, katedrāles solu pārzinātāja var aizmirst, ka kalpo Dievam.

– Uz tavas planētas, – teica Mazais Princis, – cilvēki audzē piectūkstoš rožu vienā dārzā… un neatrod to, ko meklē… Un tomēr to, ko viņi meklē, var atrast vienā pašā rozē vai ūdens lāsē… Acis ir neredzīgas. Jāmeklē ar sirdi.