Ticīgais, tavu sirdi var salīdzināt ar aku. Kad tajā neiekļūst ļaunums, svētais Dieva Gars atklāj tev kaut ko no Kristus debešķīguma tavas dvēseles mieram un priekam; bet tikko sirdī ieperinās netaisnība vai pār lūpām nesodītas nāk tukšas valodas, Svētais Gars savirmo aku; tavas laimīgās izjūtas tiek sasistas druskās, un tu esi nemierīgs un raižpilns, līdz kamēr tu, garā salauzts, Dieva priekšā atzīsti savu grēku (šī nemiera un raižu cēloni) – tad tavā dvēselē atjaunojas Dieva tuvības miers un prieks.
Ja tava sirds ir nemierpilna, vai Kristus veikums tādēļ būtu mainījies? Nē, nē.
Tātad arī tavā pestīšanā nekas nav mainījies.
Vai Dieva Vārds ir mainījies? Noteikti nē.
Tātad tavas pestīšanas garantija arī nav iedragāta.
Kas tad ir mainījies? Tevī ir mainījusies Svētā Gara darbība, un tā vietā, lai pildītu tavu sirdi ar Kristus debešķīgajām vērtībām, Viņam ar sarūgtinājumu jānovēršas no šī patīkamā pienākuma un jāpilda tevi ar tava grēka un mazvērtības atziņu.
Viņš atņem tevī mājojošo prieku un mieru, līdz kamēr tu sāc nosodīt to ļaunumu, ko nosoda Viņš, līdz kamēr tu sāc pretoties tam ļaunumam, pret kuru stāv Viņš. Kad tas ir noticis, tava tuvība ar Dievu atkal atjaunojas.
