Pasaule rāda mums sudrabainu ekrānu, kurā ņirb kaisles un romantikas tēli, un saka: “Tā ir mīlestība.” Dievs mūs aizved krusta pakājē, pie kura karājas kails un asiņains cilvēks, un saka: “Tā ir mīlestība.”
Dievs vienmēr definē mīlestību, norādot uz savu Dēlu. Vārds kļuva miesa un mājoja mūsu vidū, lai dotu mums atskaites punktu, dzīvu, elpojošu, revolucionāru piemēru īstai mīlestībai. Kristus pretinde patmīlības indei ir krusts. “Ja ka grib man sekot,” Jēzus teica, “tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man.”
(Mateja ev. 16:24)
