Bailes par savas eksistences bezvērtīgumu cilvēki mēģina pārvarēt, gribot paši pierādīt savu vērtīgumu – daudz strādājot, arvien vairāk sasniedzot, arī pārspīlēti precīzi veicot savus reliģiskos pienākumus. Gribas taču pierādīt pašam sev, citiem un arī Dievam savu vērtību. Cilvēkam gribas pievērst sev uzmanību, parādīt, ka viņu nevar neievērot. Cilvēks grib tik apzinīgi pildīt savus pienākumus pret Dievu, ka Dievam nekas cits neatliks kā šo cilvēku atalgot. Taču arī vislielākā godkāre nevar palīdzēt pārvarēt bailes no sava bezvērtīguma. Pavisam otrādi – jūtam, ka mūsu sasniegumi netuvina otram cilvēkam. Mēs tikai saspringstam un kļūstam krampjaini. Bailes no sava bezvērtīguma varam pārvarēt, tikai ticot, ka Dieva priekšā esam vērtīgi, pirms esam kaut ko sasnieguši, vērtīgi vienkārši tāpēc, ka esam; tik vērtīgi, ka Kristus ir nomiris par mums, ka Dievs par mums rūpējas, jā, pat mājo mūsos.
DIEVKALPOJUMU LAIKI:
svētdienās 9:30 un 11:30