27.08.2002

AldisUdris

“Nāciet šurp pie Manis…” (Mateja ev.11:28)
Vai nav pazemojoši dzirdēka mums ir jānāk pie Jēzus? Padomā par lietām, kas stājas tam pretī. Ja vēlies uzzinācik īsts tu patiesībā esi, pārbaudi sevi caur šiem vārdiem: “Nāciet šurp pie Manis…”. Katrā dimensijā, kur neesi patiess, tu strīdēsies vai arī centīsies šo jautājumu atlikt uz vēlāku laiku, nevis nākt; tu iesi cauri bēdām, bet nenāksi; tu labāk darīsi visu ko citu, bet nenāksi; tu centīsies ar pēdējiem spēkiem skriet savas dzīves skrējienu un neizsakāmā muļķībā sacīsi: “Tāds, kāds es esmu, es nevaru nākt!” Kamēr tevī būs palicis kaut mazumiņš garīgās necieņas, tā vienmēr sevi atklās faktā, ka tu gaidīsi, lai Dievs tev liek darīt kādas lielas lietas, tomēr viss, ko Viņš tev liek darīir izsakāms šajā vienā vārdā: “Nāc!”
“Nāciet šurp pie manis…”. Izdzirdis šos vārdus, tu zināsi, ka tevī kaut kam ir jānotiek, pirms tu vari nākt. Svētais Gars tev parādīs, kas jādara. Tas liks saskaldīt visu, kas stājas tev pretī, lai tu spētu izlauzties līdz Jēzum. Tu nekad nenokļūsi tālāk, kamēr nevēlēsies darīt šīs uzrādītās lietas. Svētais Gars tevi izmeklēs un atradīs šo vienu vēl neaiztikto saiti, kas tevi notur pie vietas, bet Viņš nespēj to pārcirskamēr tu nevēlēsies atļaut Viņam to darīt.