27.02.2006

AldisUdris

Kad kalnākāpēji nonāk bīstamās vietās, viņi sevi viens ar otru virvē sasien kopā. Kādreiz gadās, ka kāds no viņiem paslīd, krīt un sāk slīdēt atpakaļ. Taču viņi nekad nepakrīt visi uzreiz, un tie, kas palikuši uz kājām, ir spējīgi atpakaļslīdētāju izglābt no pilnīgas atkrišanas. Un, protams, katrā alpīnistu komandā ir arī vadošais kalnākāpējs, kuru vēstule Ebrejiem identificē kā “Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju”. Ceļošana pa ticības ceļu un kāpšana augšup pretī Kristum var nebūt viegla; tajā pat laikā, tas ir ceļojums, kurā mums nav jābaidās. Laika apstākļi var būt grūti, bet tie nekad nav nāvējoši. Mēs varam paslīdēt un pakrist,taču virve mūs vienmēr turēs.