26.09.2003

AldisUdris

Cik daudzi no mums ir līdzīgi tam slimajam pie Betezdas dīķa! Viņi ļoti ilgojas pēc glābšanas un gadiem ilgi skatās uz citu prieku, kad tie izveseļojušies atstāj žēlastības nama slieksni. Viņi cer, ka reiz pienāks arī viņu kārta.
Bet savas cerības tie likuši uz nepareizā objekta – ūdenim noslēpumainā kārtā jātop sakustinātam, turpretī Ārsts, kas viņus varētu dziedināt, paliek neievērots. Tie gaida kristīgu darbu, nevis pašu Kristu. Uz cilvēku palīdzību vai pašu pūlēm tie cer, lai laikā iekļūtu glābjošajā dīķī. Viņi pastāvīgi pūlas iedziļināties visos kristīgās mācības sīkumos vai arī nonākt spēcīgu jūtu stāvoklī. Ak, kaut viņi labāk iegūtu nopietnāku prātu vai savu grēku dēļ kļūtu nemierīgāki, vai arī iemantotu vairāk ticības drošuma! Gadu pēc gada viņi gaida, vai kāds eņģelis nenāks sakustināt viņu dvēseles tumšos ūdeņus. Bet tāds eņģelis nenāk, un viņi gaida tik ilgi, līdz viņos visas cerības gandrīz izsīkst.
Tādiem tuvojas Pestītājs, jautādams: “Vai tu gribi tapt vesels?” (Jāņa ev. 5:6). Viņš tādu dvēseli nesūta uz kādu augstskolu, lai tur tā iemācītos ticības apliecināšanu. Viņš negaida, lai tā iedegtos nez kādā jūtu karstumā vai izplūstu neliekuļotās asarās. Lai gan Viņš šādu neveselā sirds stāvokli nenosmādē, tad tomēr Viņš visam tam skatās pāri un pievērš Savu uzmanību gribai. Ko tu gribi? Vai tu gribi tikt glābts? Pestīšanas jautājumam ir visciešākais sakars ar tavu gribu.
Un, ja bailīgā dvēsele spēj tikai uz Viņu palūkoties un sacīt: “Es gribētu gan, bet nespēju just; es gribētu gan, bet nespēju ticēt; es gribētu gan, bet nespēju savus grēkus tā nožēlot, kā nākas”, tad Kristus priecīgi uzņems pazudušo avi uz saviem kamiešiem. Viņš saka: “Pietiek, es tavus trūkumus piepildīšu. Es tevi apbēršu dāvanām un ieiešu iekšā pa tavām sirds atvērtām durvīm. Es tevi šķīstīšu no visa tā, kas mani apbēdina”.
Pirmais solis uz pestīšanu ir mūsu vēlēšanās tikt pestītam. Ja par to esi pārliecināts, tad saki to Jēzum, lūkojies uz Viņu, lai Viņš pie tevis iesāk savu žēlastības darbu. Šis ir pirmais solis uz pārvēršanos, kas sākas ar grēku piedošanu un sniedzas līdz pestītā pilnīgai līdzībai ar Dieva Dēlu.