Vārds “bezgalīgs” ne vienmēr tiek lietots tā tiešajā nozīmē, tam bieži neprecīzi piedēvē nozīmi daudz vai ļoti daudz, piemēram, kad sakām, ka mākslinieks gleznojot pieliek visas pūles vai skolotājs ļoti pacietīgi strādā ar saviem audzēkņiem. Patiesībā šo vārdu nedrīkst lietot, runājot par radītām lietām, jo tas raksturo tikai un vienīgi Dievu. Tātad strīds par to, vai telpa ir vai nav bezgalīga, ir tikai vārdu spēle. Bezgalīgums piemīt tikai Vienam. Otra tāda nav.
Kad sakām, ka Dievs ir bezgalīgs, mēs ar to domājam, ka Viņš nepazīst robežas. Viss, kas Dievs ir, ir neierobežots. Un arī te mums ir jāatsakās no vārdu parastās nozīmes. “Neierobežota bagātība”, “bezgalīgs spēks” ir piemēri, kuros vārdi tiek lietoti nepareizi. Bagātība nav neierobežota, un spēks nav bezgalīgs, ja vien mēs nerunājam par Dieva bagātību un spēku.
