Ne šķēps, kas caurdur miesu, ne lielgabals, kas sagrauj mūri, nav paši baisākie ieroči. Briesmīgāks par visiem ir vārds, kas izposta dzīvi un neatstāj aiz sevis ne pilīti asiņu un kura cirstās brūces nekad neaizvelkas.

Kādēļ Dievs pieļauj ļaunumu un ciešanas? Paskaties uz Jēzus krustu. Nevar būt, ka Viņš mūs nemīl. Nevar būt, ka viņam ir vienalga.

Nākamreiz, kad tu nejūties pietiekami kvalificēts, lai Dievs tevi lietotu, atceries: Viņš sev strādniekus biežāk meklē bedrē, nekā uz pjedestāla.

Vairumam cilvēku vajag vairāk mīlestības nekā viņi ir pelnījuši.

Mēs nevaram panākt, ka citi cilvēki mainās, bet ja mēs paši maināmies,
iespējams, ka citi mainīsies.

Evaņģēlijs nav nedz diskusija, nedz debate. Tas ir paziņojums.

Ļauj saviem sapņiem būt lielākiem par tavām bailēm,
un darbiem – skaļākiem par taviem vārdiem.

Es labprātāk stājos pretī ļauno lielgabaliem, nekā taisno lūgšanām.

Mūsu personiskā vientulības, depresijas un baiļu pieredze var kļūt par dāvanu citiem, īpaši tad, ja esam labi aprūpēti. Tik ilgi, kamēr mūsu brūces ir vaļējas un asiņo, mēs citus aizbiedējam, bet, līdzko kāds ir mūsu brūces rūpīgi apstrādājis, tās vairs nebiedē ne mūs pašus, ne citus. Kad piedzīvojam cilvēka dziedinošo klātbūtni, varam atklāt paši savu dāvanu dziedināt. Tad brūces ļaus dziļāk just līdzi ievainotajiem brāļiem un māsām.

Žēlastība – kad tu saņem to, ko neesi pelnījis, un nesaņem to, ko esi pelnījis.