Dievs meklē cilvēkus, ar kuriem Viņš varētu paveikt neiespējamo.
Cik žēl, ka mēs plānojam tikai to, ko varam izdarīt pašu spēkiem.


Tā ir īsta kristieša gudrība – ļaut Dievam valdīt un pārvaldīt, kā arī visu, kas notiek netaisni vai rada ciešanas dievbijīgiem ļaudīm, atstāt Dieva ziņā. Viņš ir tas, kas galu galā spriedīs taisnu tiesu. Kristietis var nosodīt grēku caur Dieva vārdu, taču viņš nedrīkst pacelt savu dūri sitienam vai uzdrīkstēties darīt ko tādu, ko Dievs viņam nav pavēlējis. Ja arī esi pavisam svēts, gudrs un dievbijīgs, tev nāksies pieredzēt, ka daudzās lietās notiek netaisnības un aplamības. Tu nevari un nespēj visu, kas greizs, darīt taisnu; tad nu dari to darbu, kas tev uzticēts, pildi savu amatu ar vislielāko uzcītību. Pārējo – visu, kas nerit tik gludi, kā tu vēlētos, nodod Tā rokās, kas ir gudrāks un stiprāks par tevi – uztici to savam mīļajam Tēvam Debesīs. Viņš labāk par tevi prot valdīt pār baznīcu, valsti, ļaudīm, namu, saimi, sievu un bērniem.


Lai kādu tu vēlētos redzēt savu bērnu, pūlies to izrādīt ar savu paša dzīvi un sarunām.


Gudri teicieni bieži krīt neauglīgā zemē; bet laipnu vārdu nekad neaizmet.


Tuvākā krietnumus stāsti citiem, bet tā vājumus – viņam pašam. Bet, ja tev tomēr gribas runāt par vājumiem, tad stāsti par saviem.


Kādu mieru kristieša sirdij dod apziņa, ka mūsu Debesu Tēvs nekad neatšķiras no Sevis! Nākot pie Viņa, mums nav jābaidās, vai sastapsim Viņu labā garastāvoklī. Viņš vienmēr pieņem mūsu bēdas un vajadzības, mūsu mīlestību un ticību. Dievam nav noteiktas pieņemšanas stundas un tāpat Dievam nav laiks, kad Viņš nevienu negrib redzēt.


Kristīgajai sabiedrībai ir īpašs uzdevums … atgūt zudušo izpratni par darbu kā par dievišķu aicinājumu.


Mācītājs Sperdžens reiz jautājis kādai jaunai kalponei, kādu pierādījumu viņa varētu minēt tam, ka ir kļuvusi kristiete. Viņa lēnprātīgi atbildējusi: “Tagad es slauku grīdu arī zem paklājiem”.


Ļauj Viņam vest tevi uz priekšu ar aizsietām acīm. Mīlestībai nav vajadzīgs zināt. Bērni, kurus Tēvs ved, nejautā, kurp viņi dodas.


Bēdas skatās atpakaļ, raizes skatās apkārt, bet ticība skatās uz augšu.