Laime ir atrodama tikai tajās mājās, kur Dievs tiek mīlēts
un godināts, kur katrs mīl un palīdz, un rūpējas par citiem.


Mūsu prieks beidzas tur, kur pasaules mīlestība sākas.


Ja tu esi patiesi pazemīgs, tu vienmēr būsi gatavs meklēt (un arī pieņemt!) palīdzību no citiem. Mūsdienu aristokrātiskā un patmīlīgā dievbijība uzskata: “Man neviens nav nepieciešams; Es pats visas lietas ar Dievu varu nokārtot.” Taču tik ilgi, kamēr tu tikai klusībā un slepenībā strādāsi pie savas kristīgās dzīves, tu nekur netiksi. Tikai tad, kad mēs atzīstam nepieciešamību pēc citiem, lūdzam palīdzību un pieņemam to, tikai tad lietas sakustas.


Pienākums bez mīlestības padara īgnu,
Atbildība bez mīlestības padara nesaudzīgu,
Taisnība bez mīlestības padara cietsirdīgu,
Laipnība bez mīlestības padara liekulīgu,
Gudrība bez mīlestības padara nežēlīgu,
Gods bez mīlestības padara augstsirdīgu,
Īpašums bez mīlestības padara skopu,
Ticība bez mīlestības padara fanātisku,
Dzīve bez mīlestības ir bezjēdzīga,
Toties dzīve mīlestībā dod laimi un prieku.


Zieds, kas seko saulei, dara to arī mākoņainās dienās.


Atdod savu dzīvi Dievam; Viņš ar to spēs izdarīt daudz vairāk nekā tu!


Ostā kuģis ir drošībā, bet osta nav vieta, kurai kuģi tiek būvēti.


Mums nevajadzētu jautāt, “Kas kait pasaulei?”, jo pasaules diagnoze jau sen kā
ir noteikta. Mums būtu jājautā: “Kas ir noticis ar sāli un gaismu?”


No mums netiek prasīta abstrakta mīlestība. Cilvēki tik bieži ir mīlējuši “brāļus un māsas”, strādniekus, nabagos, apspiestos – bet viņi nav mīlējuši cilvēku; viņi nav mīlējuši “mazāko no šiem”. Viņi nav mīlējuši personīgi. Mīlēt ir grūti. Patiesību sakot, tā ir visgrūtākā lieta pasaulē. Vai esat lasījuši Tolstoja “Augšāmcelša–nos”? Viņš stāsta par politieslodzītajiem, kuri atrodas cietumnieku vilcienā, pārciešot vajāšanas un ciešanas tādēļ, ka ir mīlējuši savus brāļus, bet viņi ignorē šos pašus brāļus, atrodoties mokošajā ceļā uz Sibīriju. Nekad nav bijis viegli mīlēt tos, kas atrodas mums cieši blakus. Daudz vieglāk ir mīlēt abstrakti.


Dievs patiesībā neprasa no mums nekādu ceremoniju, nekādu ārišķību, – tikai vienkāršu, skaidru sirdi un tikpat vienkāršu un cēlu dzīvi.