Cilvēki vienmēr meklē labākas metodes, bet Dievs meklē
labākus cilvēkus.


Ziemassvētku laiks ir laiks, kad man vairāk kā jebkad tiek atgādināts, ka nekāds miers nav tik visu aptverošs, nekāds mierinājums nav tik pilnīgs, nekāda cerība nav tik stipra, kā miers, mierinājums un cerība to cilvēku sirdīs, kuri patiesi pazīst Ziemassvētku dziļo saturu.


Man ir liela vajadzība pēc Kristus; Man ir liels Kristus priekš visām manām vajadzībām.


Baznīcas vēsture pazīst ne mazums ticīgkuri savā dzīvē garīgām disciplīnām ir piešķīruši neveselīgi lielu lomu, atsakoties no jebkādām baudām un pat burtiski mērdējot savu miesu. Šodien mēs pavisam pamatoti atturamies no šādām galējībām. Tomēr, kad es lasu par šiem “garīgajiem atlētiem”, tad pamanu, ka viņi visi rīkojās pēc brīvas izvēles, un ka reti kurš no viņiem vēlāk izteica kaut vismazāko nožēlu par savām izvēlēm. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kura neizprot tos, kuri gavē vai tos, kuri spēj atrast divas stundas dienā priekš vienatnes ar Dievu, bet mēs apbrīnojam un godinām profesionālus futbolistus, kuri piecas stundas dienā pavada svaru zālē un ik gadus pārcieš vairākas ceļgala un plecu operācijas, lai novērstu bojājumus, kurus rada sportiskās slodzes. Patiesībā, mūsu nepatika pret garīgajām disciplīnām daudz ko vairāk pasaka par mums pašiem nevis par “svētajiem”, kurus mēs kritizējam.


Jēzus iedeva vēsturei jaunu sākumu. Katrā zemē Viņam ir mājas… Viņa dzimšanas dienu svin visā pasaulē… bet Viņa nāves diena ir pacēlusi karātavas pāri ikvienas pilsētas panorāmai.


Advents ir klusuma, klusēšanas laiks. Tas nozīmē apkluspārdomābūt vienatnē ar savām ilgām, cerībām, saprasto un nesaprastun ar Dievu. Lai saprastu jaunkas nāk. Lai dzirdētu jaunu vārdu, ko Dievs tieši tev grib pasacīt. Lai ļautu Dievam sevi apdāvināt. Un lai pēc klusēšanas katrs izrunātais vārds būtu ar citu saturu un jēgu. Tāpēc Advents bieži vien var darīt cilvēku mēmu, apklusināt. Taču tas ir auglīgs mēmums, jo tas ved pie sastapšanās ar Dieva izrunāto vārdu Kristū. Advents aicina būt uzmanīgiem pret Dievu. Jo lai varētu Dievu dzirdēViņā klausīties, pašam jāapklust.


Vispārliecinošākais kristietības pierādījums slēpjas nevis tajā, cik dziļi un detalizēti cilvēks spēj argumentēt savas ticības iemeslus, bet gan tajā, cik lielu daļu no savas dzīves viņš ir gatavs pakļaut riskam ticības dēļ.


Noliedz savu vājumu un tu nekad nepiedzīvosi Dieva spēku savā dzīvē.


Daudzas miera sarunas ir izgāzušās tādēļ, ka, lai gan abas puses uz sarunām ieradās gatavas piedoneviena no pusēm nebija gatava, lai tai taptu piedots.


Es pazīstu cilvēkus un es jums saku, ka Jēzus Kristus nebija tikai cilvēks vien.
Starp viņu un jebkuru citu personu, kas jebkad dzīvojusi, ir milzīga un
nepārvarama atšķirība.