16.01.2006

AldisUdris

Mums nepieciešams Dievs zem mūsu kājām un Dievs mūsu plaušās. …Dievs ir realitātes kontinents, uz kura mums jādzīvo. Ja mēs savā praktiskajā dzīvē Viņu noliedzam, mēģinot dzīvot savas pašpietiekamības okeānā, mēs drīz vien būsim noguruši un mums būs nepieciešami dažādi mākslīgi līdzekļi, kas palīdzētu noturēt mūs virs ūdens – peldoši koka atkritumi, glābšanas vestes. Tā nav vide, kurā mums paredzēts atrasties. Tajā mēs aizvien piesmeļam pilnas plaušas ar ūdeni, no tās mūs vienmēr jāvelk laukā, mums jāsaņem mākslīgā elpināšana, – lai pēc tam mēs atkal atgrieztos ūdenī un sāktu visu no gala. Kāpēc mums vienkārši neiznākt no šī pašpietiekamības okeāna un ar abām kājām nenostāties uz Dieva valstības sauszemes?