Žēlastība ir Dieva labā griba, kas liek Viņam piešķirt nopelnus tiem, kas tos nav pelnījuši. Tas ir princips, kas piemīt Dieva raksturam un mūsu acīm parādās kā Viņa tieksme žēlot nožēlojamos, apžēlot vainīgos, pieņemt atstumtos un atzīt tos, kas pirms tam nebija atzīti. Žēlastība pret mums, grēciniekiem, izpaužas tā, ka tā steidzas mūs glābt un paaugstināt mūs kopā ar Kristu debesīs, lai nākamajos laikmetos parādītu savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību (Vēst. Efeziešiem 2:6–7).
Mūsu mūžīgais ieguvums ir tas, ka Dievs ir, kas Viņš ir. Tāpēc, ka Viņš ir, kas Viņš ir, mēs varam pacelt galvas: Viņš atbrīvo mūs no cietuma un liek apmainīt cietumnieku drānas pret karaliskām drēbēm, un aicina ēst pie ķēniņa galda, kamēr vien mēs dzīvojam (2. Ķēniņu gr. 25:29).
