Kristietība tev nedod to, ko tu vēlies. Tā vairāk līdzinās eksplozijai, kas atņem visu, kas tev ir, lai radītu vietu kam jaunam.

Dievs nenogurstoši piedāvā savu žēlastību cilvēkiem, kas to nav pelnījuši, kas to nemeklē un kas to nenovērtē pat tad, kad jau ir tikuši šīs žēlastības izglābti.

Tu neesi pietiekami kvalificēts, lai darītu Dieva darbu.

Brīvība nav ierobežojumu neesamība, bet gan pareizu ierobežojumu esamība.

Kultūra, kurā mēs dzīvojam, saka, ka mīlestības jūtas ir pamats mīlestības darbiem. Protams, tas tā var būt. Bet pareizāk būtu sacīt, ka mīlestības darbi pastāvīgi ved mūs pie mīlestības jūtām.

Mēs turamies pie lietām, kuras mums vajadzētu aizmirst, un aizmirstam lietas, kuras mums vajadzētu atcerēties.

Evaņģēlijs ved mūs tālāk par desmitās tiesas došanu. Jēzus neziedoja desmito daļu savu asiņu. Viņš atdeva visu savu dzīvi.

Pasaules skaistumā mums jāredz Dieva eksistence. Pasaules salauztībā mums jāredz Dieva taisnība. Tas liks mums steigties uz vietu, kur redzama Dieva žēlastība: pie krusta.

Cilvēki instinktīvi jūt, ka tad, ja kristietība ir patiesa, viņi zaudēs kontroli un nevarēs dzīvot kā vien vēlas. Tādēļ viņi cer, ka kristietība nebūs patiesa, un ir gatavi pieņemt jebkādus iebildumus, kas vērsti pret ticību.

Lasi un klausies vienu domātāju un tu kļūsi par klonu; Lasi divus un tu būsi apjucis; Lasi desmit un tu iegūsi pats savu balsi; Lasi simts un tu sāksi iemantot gudrību.