Gandrīz visas lietas pasaule spēj izdarīt tikpat labi vai arī labāk nekā draudze. Nav jābūt kristietim, lai spētu būvēt labas mājas, pabarot izsalkušos vai dziedēt slimos. Ir tikai viena lieta, ko pasaule nespēj izdarīt. Tā nevar piedāvāt žēlastību.

Draudze pārāk bieži pret apkārtējo sabiedrību pavērš spoguli, parādot tai, kāda tā ir, nevis atver logu, kas atklāj citādu ceļu.

Garīga brieduma pierādījums nav tas, cik “šķīsts” tu esi, bet gan tava nešķīstuma apziņa. Tieši šī apziņa atver durvis žēlastībai.

Spilgtākais netaisnīguma piemērs Vecajā Derībā ir Ījabs: labs cilvēks, kurš daudz cieta. Jaunās Derības netaisnīguma piemērs ir Jēzus: perfekts cilvēks, kurš cieta vēl vairāk. Taču viņi abi norāda uz laimīgām beigām.

Mēs viegli aizmirstam, ka draudzi nodibināja mācekļi, kas bija nodevuši savu Skolotāju. Neviens nevēlējās palikt Jēzus pusē tad, kad reliģiskie un politiskie vadītāji piesprieda Viņam nāves sodu. Visgrūtākajā brīdī mācekļi Viņu pameta un paslēpās tumsā. Visdrosmīgākais no viņiem, Pēteris, ladējās un trīs reizes Jēzu noliedza pirms gailis bija dziedājis. Tieši par nodevējiem Jēzus nomira.

Es uz laiku novērsos no draudzes, jo piedzīvoju tur tik maz žēlastības. Es atgriezos, jo neatradu žēlastību nekur citur.

Kristiešus ļoti sadusmo citi kristieši, kas grēko citādāk nekā viņi.

Kurš gan sūdzētos, ja Dievs pieļautu vienu stundu garas ciešanas dzīvē, kuras pārējā daļa sastāvētu no ērtībām un labklājības? Tad kādēļ sūdzēties par dzīvi, kura ietver ciešanas, ja šī dzīve ir tikai viena stunda no mūžības?

Baznīcas vēsture pazīst ne mazums ticīgkuri savā dzīvē garīgām disciplīnām ir piešķīruši neveselīgi lielu lomu, atsakoties no jebkādām baudām un pat burtiski mērdējot savu miesu. Šodien mēs pavisam pamatoti atturamies no šādām galējībām. Tomēr, kad es lasu par šiem “garīgajiem atlētiem”, tad pamanu, ka viņi visi rīkojās pēc brīvas izvēles, un ka reti kurš no viņiem vēlāk izteica kaut vismazāko … Read More

Apmeklējot Jelloustounas nacionālo parku, es biju pārsteigts ieraudzīka pie paša galvenā un tūristu visiecienītākā geizera bija uzstādīts digitālais pulkstenis, kas rādīja, cik daudz laika ir atlicis līdz nākamajam geizera izvirdumam. Veseli pulki ar japāņu un vācu tūristiem bija ielenkuši šo vietu un, savas kameras pavērsuši pret šo tik ievērojamo zemes atveri, gaidīja kā tuvojās nākamais “tvaika un sēra pilnais piedzīvojums”. … Read More