Neviens nekad neko no Dieva nav saņēmis tādēļ, ka viņš būtu to pelnījis. Cilvēks, būdams grēkā kritis, ir pelnījis tikai sodu un nāvi. Tāpēc, ja Dievs paklausa mūsu lūgšanas, tas notiek tikai tādēļ, ka Dievs ir labs. Viņš to dara no savas laipnības, no savas mīlestības, no savas labsirdības. Dieva labsirdība ir visu svētību avots.

Dažkārt es griežos pie Dieva un atzīstos Viņam: “Kungs, ja arī Tu manas turpmākās dzīves laikā neatbildētu vairāk ne uz vienu no manām lūgšanām, es Tevi joprojām pielūgtu visu savu atlikušo dzīvi – par to, ko Tu jau esi priekš manis izdarījis.”

Dievs meklē cilvēkus, kopā ar kuriem Viņš varētu paveikt neiespējamo. Cik žēl, ka mēs bieži plānojam tikai tādas lietas, kuras varam izdarīt paši savā spēkā.

Sevis pielūgšana ir patiešām grūts un smags darbs. Uz brīdi padomā par sevi – vai daudzas no tavām raizēm nav radušās tikai no tā, ka kāds tevi nav pamanījis vai ir pasacījis par tevi kaut ko tavuprāt necienīgu? Tik ilgi, kamēr tu sevi nostādi kā mazu dievu, kura priekšā tev pašam jāzemojas – kā gan tu varēsi atrast dvēseles mieru?