Dieva lielums izraisa mūsos bailes, bet Viņa labestība mūs iedrošina no Viņa nebaidīties. Bīties, bet nedzīvot bailēs – tas ir ticības paradokss.

Iepriecinoši uzzināt, cik daudzi no Dieva varenajiem darbiem ir paveikti slepenībā, prom no cilvēku un eņģeļu ziņkārīgajām acīm. Kad Dievs radīja debesis un zemi, tumsa bija pār dziļumiem. Kad Dēls tapa miesa, Viņš kādu laiku tika nēsāts tumsā zem Svētās Jaunavas sirds. Kad Viņš nomira, lai pasaule iemantotu dzīvību, iestājās tumsa un Viņu neviens neredzēja. Kad Viņš augšāmcēlās, bija ļoti … Read More

Dievs meklē cilvēkus, ar kuriem Viņš varētu paveikt neiespējamo. Cik žēl, ka mēs plānojam tikai to, ko varam izdarīt pašu spēkiem.

Kādu mieru kristieša sirdij dod apziņa, ka mūsu Debesu Tēvs nekad neatšķiras no Sevis! Nākot pie Viņa, mums nav jābaidās, vai sastapsim Viņu labā garastāvoklī. Viņš vienmēr pieņem mūsu bēdas un vajadzības, mūsu mīlestību un ticību. Dievam nav noteiktas pieņemšanas stundas un tāpat Dievam nav laiks, kad Viņš nevienu negrib redzēt.

Lepnie sūta sevi, paklausīgos sūta citi, pazemīgos sūta Dievs.

Pavisam klusi un nemanīti modernajā laikmetā plašajās evaņģēliskajās aprindās ir ienācis jauns krusts. Šī jaunā evaņģelizācija izmanto to pašu valodu, ko lieto iepriekšējā, bet tās saturs un akcenti nepavisam nav tie, kas iepriekš. Jaunais krusts nenogalina grēcinieku; tas tikai maina viņa virzienu. Tas ievirza viņu tīrākā un svētākā dzīvesveidā un paglābj viņa pašcieņu. Pašpārliecinātajiem tas saka: “Nāciet un aizstāviet Kristu.” … Read More

Neticīgu prātu nepārliecinās nekādi pierādījumi, bet pielūdzošai sirdij pierādījumi nav vajadzīgi.

Vai esat kādreiz padomājis par to, ka simts klavieres, kas noskaņotas pēc vienas un tās pašas toņdakšas, automātiski ir saskaņotas arī savā starpā? Starp tām valda saskaņa nevis tāpēc, ka tās būtu pieskaņotas viena otrai, bet gan tādēļ, ka tās ir zemojušās vienotam standartam. Tāpēc simts slavētāji, kas katrs skatās uz Kristu, savās sirdīs ir daudz tuvāki viens otram nekā … Read More

Dievs no mums neprasīs atbildību par to, vai esam sapratuši tādas mistērijas kā izredzētība, predestinācija vai Dieva suverenitāte. Vislabākais un visdrošākais veids kā rīkoties ar šīm patiesībām, ir pacelt savas acis uz Dievu un ar visdziļāko bijību sacīt: “Ak Kungs, Tu zini”. Šo lietu ziņkārīga pētīšana var mūs padarīt par teologiem, bet tā nekad nepadarīs mūs par svētajiem.

Vārds “bezgalīgs” ne vienmēr tiek lietots tā tiešajā nozīmē, tam bieži neprecīzi piedēvē nozīmi daudz vai ļoti daudz, piemēram, kad sakām, ka mākslinieks gleznojot pieliek visas pūles vai skolotājs ļoti pacietīgi strādā ar saviem audzēkņiem. Patiesībā šo vārdu nedrīkst lietot, runājot par radītām lietām, jo tas raksturo tikai un vienīgi Dievu. Tātad strīds par to, vai telpa ir vai nav … Read More