4.08.2005

AldisUdris

Kādu dienu, sēžot upes malā, es no ūdens pacēlu cietu un apaļu akmeni un pārlauzu to uz pusēm. Iekšpusē tas bija pilnīgi sauss – par spīti tam, ka gadsimtiem ilgi bija mērcējies ūdenī. Tā ir patiesība arī par daudziem cilvēkiem t.s. Rietumu pasaulē. Gadsimtiem ilgi viņus no visām pusēm ir ieskāvusi kristietība; viņu dzīves ir iegremdētas labumos, ko kristietība ir dibinājusi. Un tomēr tā nav iekļuvusi viņu sirdīs; viņi to nemīl. Vaina nav kristietībā, bet cilvēku sirdīs, kuras ir nocietinājis materiālisms un intelektuālisms.